Ir N (N - nepāra skaitlis) akmeņi, kas pēc ārējā izskata ir vienādi, bet katri divi savā starpā atšķiras pēc svara. Visi akmeņi ir sanumurēti ar naturāliem skaitļiem no 1 līdz N pēc kārtas. Lai atrastu to akmeni, kura svars būtu vidējais - t.i., sakārtojot visus akmeņus to svaru dilšanas secībā, tas būtu (N+1)/2 - ais pēc kārtas, tiek izmantoti sviru svari bez atsvariem, kas ļauj noskaidrot smagāko no diviem akmeņiem.
Ir veiktas M šādas svēršanas, un pēc šo svēršanu rezultātiem nepieciešams noteikt cik ir tādi akmeņi, kuru svars nevar būt vidējais.
Piemēram, ja N=5 un M=4 un svēršanu rezultāti ir šādi:
Uzrakstiet programmu, kas dotiem svēršanu rezultātiem nosaka, cik akmeņi nevar būt ar vidējo svaru!
Teksta faila vidakm.dat pirmajā rindā doti divi naturāli skaitļi, kas atdalīti ar tukšumsimbolu - akmeņu skaits N (1≤N≤99) un veikto svēršanu skaits M (1≤M≤5000). Nākošajās M faila rindās dots pa diviem naturāliem skaitļiem katrā. i+1-ajā faila rindā aprakstīts i-tās svēršanas rezultāts. Pirmais skaitlis norāda tā akmeņa numuru, kurš šajā svēršanā ir bijis smagākais, bet otrais - tā akmeņa numuru, kurš bijis vieglākais. Starp skaitļiem ir viens tukšumsimbols.
Teksta faila vidakm.rez vienīgajā rindā jāizvada vesels skaitlis - to akmeņu skaits, par kuriem pēc svēršanu rezultātiem ir zināms, ka tie nevar būt akmeņi ar vidējo svaru.
| vidakm.dat | vidakm.rez |
5 4 2 1 4 3 5 1 4 2 |
2 |